\*202 -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

a’bniki *202 s habemik ▫ bārdainis
  • Paldīņ nǟb pǟgiņ a’bnikiži. Praegu näeb palju habemikke. ▫ Tagad redzams daudz bārdaiņu. Ta rõkāndõb ī’d a’bnikizõks. Ta räägib ühe habemikuga. ▫ Viņš runā ar vienu bārdaini.
a’llimi *202 adj alumine ▫ apakšējais
  • amā a’llimi kõige alumine ▫ pats apakšējais Ef4.9
a’ltimi *202 s läitmine, süütamine ▫ aizdedzināšana, iekuršana
amā|su’glimi *202 adj kõiksugune ▫ visāds = amā|su’gli
  • Nītsõ kazāb amāsu’glimiži aiņi. Heinamaal kasvab kõiksuguseid rohte. ▫ Pļavā aug visādas zāles.
a’rgiļi *202 adj kahar ▫ kupls
  • a’rgiļi täm kahar tamm ▫ kupls ozols
a’rlimi *202 adj haruline ▫ žuburains, žuburu-
  • a’rlimi pū haruline puu ▫ žuburains koks; a’rlimizt oksād harulised oksad ▫ žuburaini zari; kuolma’rlimi ang kolmeharuline hang ▫ trijžuburu dakšas
ä’b|ī’dlimi *202 adj ebaühtlane ▫ nevienmērīgs, nevienāds
  • Tämpõ at ä’bī’dlimizt liestād. Täna on ebaühtlased lestad ▫ Šodien ir nevienādas butes.
ba’ŗtimi *202 s nuum ▫ uzbarošana
blǭ’ḑimi *202 s jamps ▫ murgs
  • Tä’mīezõ vȯ’ļ vä’ggi je’nnõ blǭ’ḑimizt. Täna öösel oli väga palju jampsi. ▫ Šonakt bija ļoti daudz murgu.
bo’ŗlimi *202 s ussitanud ▫ tārpains
  • Tä’m āigastõn at pǟgiņ bo’ŗlimizt umārd. Sel aastal on väga ussitanud õunad. ▫ Šogad ir ļoti tārpaini āboli. PK88.16
bo’ugõki *202 s onnike ▫ būdiņa
bõ’ņdžimi *202 s sumin ▫ sīkšana
bri’ggimi *202 s sillutamine ▫ bruģēšana
bro’utšimi *202 s sõit ▫ brauciens
do’ŗŗimi 2 *202 s virisemine ▫ īdēšana
  • Pūol itkõs, pūol räukõs, se u’m do’ŗŗimi. Pool nuttes, pool karjudes, see on virisemine. ▫ Pa pusei raudot, pa pusei kliedzot, tā ir īdēšana.
dõ’ŗžtimi *202 s põrutus ▫ tricināšana, satricinājums
  • ti’gmõd dõ’ŗžtimi ajupõrutus ▫ smadzeņu satricinājums 86a48
eņtš|su’glimi *202 adj omasugune ▫ sev līdzīgs
gi’ļžimi *202 s kilin ▫ tinkšķēšana
grä’bžimi *202 s krabin, rabin ▫ čabēšana, čaukstēšana
grä’bžtimi *202 s krabistamine ▫ čabināšanās
gro’bļimi *202 adj

(a) kare ▫ raupjš
  • gro’blimizt kädūd karedad käed ▫ raupjas rokas; gro’blimi nǭ’gõ kare nahk ▫ raupja āda
(b) konarlik ▫ grubuļains
  • gro’blimi riek konarlik tee ▫ grubuļains ceļš
ī’dlimi *202 adj

(a) ühtlane, ühesugune ▫ vienmērīgs, viendabīgs KK78aI41

(b) tasane ▫ līdzens
  • Mie’r īeb ī’dlimizõks ja vagāks. Meri jääb tasaseks ja vaikseks. ▫ Jūra paliek mierīga un klusa. KK34.2
(c) ühetasane ▫ vienā līmenī, viena līmeņa-
ī’d|su’glimi *202 adj ühesugune ▫ viena veida
i’lz|nä’gțimi *202 s ülesnäitamine ▫ izrādīšana 1Kr2.4
i’ļļimi *202 adj ülemine, ülem ▫ augstākais
immõr|ī’edimi *202 s ümberlõikamine ▫ apgraizīšana Jh6.22
īrga|nä’gțimi *202 s esietendus ▫ pirmizrāde E
ī’timi *202 s ühendus, liiklus ▫ satiksme = jatkā
  • sa’gdi outōbussõd ī’timi tihe autobussiühendus ▫ bieža autobusu satiksme 2L8
ī’tiztimi *202 s ühtlustamine ▫ vienādošana
  • kēravīț ī’tiztimi kirjaviisi ühtlustamine ▫ rakstības vienādošana K85
ī’ž|pī’limi *202 s iseseisvus ▫ patstāvība
ja’ggimi *202 s

(a) jagamine ▫ dalīšana
  • Tämpõ līji prēmijd ja’ggimi. Täna olevat preemiate jagamine. ▫ Šodien būšot prēmiju dalīšana.
(b) jagamine ▫ dalīšana (mat.)
ja’mdõ|ma’glimi *202 adj paksukõhuline ▫ resnvēderains
jarā|kū’oḑštimi *202 s hukkamõist, hukkamõistmine ▫ nosodījums, nosodīšana 5Ro18
je’ddõ|lu’ggimi *202 s loeng, ettekanne ▫ priekšlasījums, lekcija
  • je’ddõlu’ggimizt pi’ddõ loengut pidada ▫ noturēt priekšlasījumu
je’dlõmi *202 adj eelmine, varasem ▫ iepriekšējais, agrākais
  • je’dlõmi perīmīez eelmine peremees ▫ agrākais saimnieks Mv
je’dmõli *202 adj eelmine, endine, kunagine ▫ iepriekšējs, kādreizējs
  • je’dmõli kūož endine koht ▫ kādreizējā vieta; je’dmõli pǟva eelmine päev ▫ iepriekšējā diena
jegā|su’glimi *202 adj igasugune ▫ visāds, dažāds
je’nglimi *202 adj kiuline ▫ šķiedrains
jo’uļiki *202 adj leige ▫ remdens
  • jo’uļikki ve’ž leige vesi ▫ remdens ūdens
jo’vļiki *202 adj leige ▫ remdens Ilm3.16
jū’rõ|pä’zzimi *202 s juurdepääs ▫ pieeja
jūs|ma’ggimi *202 s magatamine ▫ piegulēšana 13Ro13
ka’ddimi *202 s

(a) kadu(mine), kaotus ▫ zudums, zaudējums

(b) kadumine, häving ▫ iznīcība
  • ka’ddimiz alā andõ kadumisele määrata ▫ nolemt iznīcībai
ka’dstimi *202 s kadedus ▫ skaudība Jk4.5
kǟ’timi *202 s jalutamine, käitamine ▫ vadāšana, staidzināšana
ki’vlimi *202 adj kivine ▫ akmeņains
  • ki’vlimi rānda kivine rand ▫ akmeņaina jūrmala VS36
ki’zzimi *202 s

(a) küsimus ▫ jautājums

(b) nõudlus ▫ pieprasījums
kǭ’dlimi 1 *202 s kahtlus ▫ šaubas = kǭ’dštimi
kǭ’dlimi 2 *202 adj kahesugune ▫ divējāds = kǭ’dti
  • Ī’dsõ pitsõ kǭ’dlimi vȯ’llõ – munā. Ühes vaadis kahesugune õlu – muna. ▫ Vienā mucā divējāds alus – ola. J15
kǭ’dštimi *202 s kahtlus ▫ šaubas = kǭ’dlimi 1
kǭ’ļimi *202 s

(a) katse, proov ▫ mēģinājums
  • Ī’d kǭ’ļimizõks midēgõd ä’b lī. Ühe katsega midagi ei tule. ▫ Ar vienu mēģinājumu nekas nebūs.
(b) kompimismeel ▫ tauste E3B
kōp|va’idimi *202 s kaubavahetus ▫ preču apmaiņa
kǭ’timi *202 s kaotus ▫ zaudējums
  • Ne lekštā sūŗi kǭ’timiži kandõs je’dspēḑõn. Nad läksid suuri kaotusi kandes ära. ▫ Viņi devās projām, ciešot lielus zaudējumus. IK5
kro’blimi *202 adj krobeline, konarlik, kare ▫ grubuļains
ku’bbimi *202 s koondumine ▫ savākšanās
ku’bbõ|sǟ’dimi *202 s koostamine ▫ sastādīšana
ku’ddimi *202 s kudemine ▫ nārsts
  • kalād ku’ddimi kalade kudemine ▫ zivju nārsts
ku’dlimi *202 adj kärgjas ▫ šūnains
  • kālkaki’v – seļļi ku’dlimi ki’v lubjakivi – selline kärgjas kivi ▫ kaļķakmens – tāds šūnains akmens 152.2
kū’jlimi *202 adj kuhikjas, koonusjas ▫ kaudzes veida, konusveida
ku’ltimi *202 s tarbimine ▫ patērēšana
kū’oḑõni *202 adj otsene ▫ tiešs
  • kū’oḑõni e’ḑḑimīez otsene ülemus ▫ tiešais priekšnieks; kū’oḑõni rõk otsene kõne ▫ tiešā runa; kū’oḑõnizt maksūd otsesed maksud ▫ tiešie nodokļi; kū’oḑõnõst ovātst otsesest allikast ▫ no pirmavota
kū’oḑštimi *202 s kohtuotsus ▫ tiesas spriedums
  • jarā|kū’oḑštimi hukkamõist, hukkamõistmine ▫ nosodījums, nosodīšana 5Ro18
la’ggimi *202 s lahkuminek ▫ šķiršanās = la’gtimi
la’gtimi *202 s lahutus ▫ šķiršanās = la’ggimi
laigā|a’iglimi *202 adj laiaääreline ▫ platmalu-
  • laigāa’iglimi kibār laiaääreline kübar ▫ platmale
la’iglimi *202 adj lame, lapik ▫ plakans
  • Liestā u’m la’iglimi kala. Lest on lame kala. ▫ Bute ir plakana zivs. Ikš kant vȯ’ļ to’vdõt la’iglimizõks. Üks kant oli tahutud lapikuks ▫ Viens sāns bija notēsts plakans. 151.1/19
la’mmimi *202 s kirumine ▫ lādēšanās, lamāšanās > vǭnimi
le’b|bro’utšimi *202 s läbisõit ▫ caurbraukšana
lem|ve’rlimi *202 adj soojavereline ▫ siltasiņu-
le’žgõli *202 adj ligidane, lähedane ▫ tuvs
le’žgõlimi *202 adj ligem, lähem ▫ tuvāks
lǭ’iglimi *202 adj lõhkine ▫ šķelts, sašķelts = lǭ’igi 1
lūd|pȯ’ddimi *202 s luuvalu ▫ kaulu sāpes
lu’ggimi *202 s loendus ▫ skaitīšana
  • ro’v lu’ggimi rahvaloendus ▫ tautas skaitīšana E I
mǟ’dimi *202 s

(a) kihin ▫ mudžeklis

(b) sigin-sagin ▫ mudžēšana ≈ mǟ’dõmi
mǟ’dlimi *202 s mälu ▫ atmiņa
mǟ’dõmi *202 s sigin-sagin ▫ mudžēšana ≈ mǟ’dimi (b)
mä’d|su’glimi *202 adj meiesugune ▫ līdzīgs mums
mä’glimi *202 adj mägine ▫ kalnains
me’rdimi *202 s mäletsemine ▫ gremošana S
mie’rlimi *202 adj mereline ▫ jūras-
  • mie’rlimi tūļ meretuul ▫ jūras vējš
mi’griki *202 s mutt ▫ kurmis (Talpa europaea) = mǭmi’griki
mingi|su’glimi *202 adj mingisugune ▫ kaut kāds
mis|su’glimi *202 adj missugune ▫ kāds
mǭ|dõ’ržimi *202 s maavärin ▫ zemestrīce
mǭ|mi’griki *202 s mutt ▫ kurmis (Talpa europaea) = mi’griki
mǭ|ni’gļiki *202 s kimalane, metsmesilane ▫ kamene (Bombus)
  • Mǭni’gļikizt, ne jo lǟ’bõd mǭ’zõ. Kimalased need ju lähevad maa sisse. ▫ Kamenes, tās jau iet zemē. 152.1
mȯ’jjimi *202 s

(a) mõju ▫ ietekme

(b) mõjutamine ▫ ietekmēšana K87
mu’idlimi *202 s muhelus, naeratus ▫ smaids
mūnda|su’glimi *202 adj mõnesugune ▫ dažāds
mu’ŗŗimi *202 s vaevanägemine, pingutus ▫ pūles Ilm2.2
mū|su’glimi *202 adj muusugune ▫ citāds, cita veida
nä’gțimi *202 s

(a) näitus ▫ izstāde

(b) ilmutus ▫ atklāsme 2Kr12.1
ni’gļiki *202 s mesilane ▫ bite (Apis) = mie’d|linki
  • mǭ|ni’gļiki kimalane ▫ kamene
no’vvimi *202 s puhkus ▫ atpūta, atvaļinājums
ǭ’ntimi *202 s kahandus (kudumisel) ▫ noraukums (adīšanā)
o’v|nä’gțimi *202 s auavaldus ▫ cieņas izrādīšana
o’vstimi *202 s austamine, austus, lugupidamine ▫ cienīšana, godāšana ≈ o’vtimi
o’vtimi *202 s austamine, austus, lugupidamine ▫ cienīšana, godāšana ≈ o’vstimi
ȭ’dõgizt *202 s pl õhtusöök ▫ vakariņas
  • Ȭ’dõgižis mēg sīem kaffe, lȭinagizt pierāst ma vȯstīz vȯ’zzõ. Õhtusöögi ajal me joome [~ sööme] kohvi, lõunasöögiks ma ostsin liha. ▫ Vakariņās mēs dzersim [~ ēdīsim] kafiju, pusdienām es nopirku gaļu. 502.2
ȭ’gimi *202 s kipitus ▫ sūrstēšana
pa’glimi *202 adj praguline ▫ saplaisājis
pa’llimi *202 s kaarutus ▫ siena ārdīšana
  • Tä’mpõ lē’mõst pa’llimiz jū’r. Täna peab minema kaarutusele. ▫ Šodien jāiet pie siena ārdīšanas.
pī’ltimi *202 s peatumine ▫ piestāšanās
  • motōrlǭjad pī’ltimi mootorpaatide peatumine ▫ motorlaivu piestāšanās 2L6
pițkīz|ka’briki *202 s tikutaja ▫ mērkaziņa, pērkonkaza (Gallinago gallinago)
  • Pițkīzka’briki nūzõb i’lzõ tik-tik-tik, a’ilõb a’ŗtiz mǭ’zõ mǟgõs; sīe ta tēji tabārõks. Tikutaja tõuseb üles tik-tik-tik, sööstab kaldu maha määgides; seda ta tegevat sabaga. ▫ Mērkaziņa ceļas augšā tik-tik-tik, traucas slīpi lejā blējot; to viņa darot ar asti. 85/1
pū’dstimi *202 s puhastus ▫ tīrīšana
pu’ggimi *202 s pugemine ▫ pielīšana = pu’ggõmi
pu’ggõmi *202 s pugemine ▫ pielīšana = pu’ggimi
  • Pu’ggõmi ne’i kievām ä’b ūo. Pugemine nii kerge ei ole. ▫ Pielīšana nav tik viegla. KK78b20
pū’glimi *202 adj puhanguline ▫ brāzmains
pū’oj|ki’zzimi *202 s põhiküsimus ▫ pamatjautājums, galvenais jautājums
sa’briki *202 s saarmas ▫ ūdrs (Lutra lutra) = sa’bbõr
set|su’glimi *202 adj mitmesugune ▫ dažāds
sie’ggimi *202 s

(a) segamine ▫ jaukšana

(b) segunemine ▫ sajaukšanās
sīe|su’glimi *202 adj seesugune ▫ tāds
si’gžlimi *202 adj sügisene ▫ rudenīgs = si’gži
si’n|su’glimi *202 adj sinusugune ▫ tev līdzīgs
si’ņliki *202 adj sinakas ▫ zilgans
si’zzõl|pä’zzimi *202 s sissepääs ▫ ieeja
  • si’zzõlpä’zzimi ilmõ maksõ sissepääs tasuta ▫ ieeja bez maksas
so’glimi *202 adj sogane ▫ duļķains = so’ggi
sõ’gļimi 1 *202 s sõelumine ▫ sijāšana
sõ’gļimi 2 *202 adj soolatüükaline ▫ kārpains
sõ’ņšlimi *202 s vaidlus, tüli, sõnavahetus ▫ strīds, ķilda, vārdu apmaiņa 1Kr 1.11
sõ’vlimi *202 s sügelemine ▫ niezēšana
su’ggimi *202 s juhtum, sündmus ▫ gadījums, notikums = sugāndõks (b)
  • anekdōtili su’ggimi anekdootlik juhtum ▫ anekdotisks gadījums D18
su’glimi *202 adj sugune ▫ veida-, līdzīgs
  • ī’d|su’glimi ühesugune ▫ viena veida; mū|su’glimi muusugune ▫ citāds, cita veida; set|su’glimi mitmesugune ▫ daudzējāds, daudzveidīgs
  • kõ’ŗ su’glimi osja sugune ▫ kosai līdzīgs, kosveida
su’llimi *202 s sulamine ▫ saplūšana
  • līvlizt ku’bbõ su’llimi lețliztõks liivlaste kokkusulamine lätlastega ▫ lībiešu saplūšana ar latviešiem K84
sūomõ-u’grili *202 s soome-ugrilane ▫ somugrs
tǟdõks|pū’gimi *202 s puhitus ▫ uzpūšanās
te’blimi *202 adj tõbine ▫ slimīgs, vārgulīgs
tī’eslimi *202 adj kohtulik ▫ tiesas
tū’gtimi *202 s

(a) pahvimine ▫ kūpināšana

(b) suitsetamine ▫ smēķēšana Poulīn
tū’rlimi *202 s nurgeline, nurklik ▫ stūrains
u’llimi *202 s ulumine ▫ kaukšana
va’idimi *202 s

(a) vahetamine, vahetus ▫ maiņa, apmaiņa
  • kōp|va’idimi kaubavahetus ▫ preču apmaiņa
(b) vahetumine ▫ pārmaiņa, pārmaiņas
  • āigad va’idimizt aegade vahetumised ▫ laiku pārmaiņas 2L17
va’idlimi *202 s vaheldumine ▫ mīšanās, mija, mainīšanās
va’indimi *202 s vahendamine, vahendus ▫ starpniecība
va’itimi *202 s kaalumine ▫ svēršana, apsvēršana
  • Va’itimizõl vȯ’ļ „ȯ” tǟ’timi. Kaalumisel oli „ȯ” märkimine. ▫ Apsvērta tika „ȯ” atzīmēšana. K87
va’llimi *202 s kipitus, valu ▫ smeldze, sāpes
  • Va’llimi u’m īend suoikõl. Valu on soikunud. ▫ Sāpes ir rimušas.
va’nliki *202 adj vanaldane ▫ vecišķs, pavecs
vǟ’rgimi *202 s orjus ▫ verdzība
vǟ’rgtimi *202 s orjandus ▫ vergturība
vǟ’rgtimizli *202 adj orjanduslik ▫ verdzības-
vä’zzimi *202 s

(a) väsimus ▫ nogurums

(b) rambus ▫ gurdenums
ve’ggimi *202 adj tugevam, jõulisem ▫ stiprāks, spēcīgāks
ve’gtimi *202 s pürgimus, püüdlus, püüd, püüe ▫ cenšanās
ve’jjimi *202 s kalapüük ▫ zveja E ID
  • pǟlõ ve’jjimi pinnapüük ▫ virsūdens zveja; pū’ojsõ ve’jjimi põhjapüük ▫ zveja dziļumā
ve’ržimi *202 s värin ▫ trīcēšana, drebēšana
vīd|tū’rlimi *202 adj viienurgeline ▫ piecstūrains
  • vīdtū’rlimi rišt viisnurk ▫ piecstūris
vie’d|la’ggimi *202 s veelahe ▫ ūdensšķirtne
vie’dlimi *202 adj vesine ▫ ūdeņains
vie’ntimi *202 s sirutus, venitus ▫ stiepiens, stiepšana
vi’l|va’idimi *202 s varjutus ▫ aptumsums
vī’rliki *202 adj kollakas ▫ iedzeltens
vȯ’dlimi *202 s ootus ▫ gaidīšana

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra